svētdiena, 2009. gada 25. oktobris

Tālu prom

Šis koši krāsainais, bet tai pašā laikā, pelēcīgais rudens mani ir nogurdinājis. Un šādos brīžos sāku domāt par visvisādām lietām. Jo vairāk domāju, jo skumjāk man paliek.
Dažkārt liekas, ka man apkārt ir tikai haoss vien. Un, lai visu sakārtotu, saliktu pa plauktiņam vajag gribasspēku.
Bet ko darīt, ja šī gribasspēka nav? Ko iesākt, ja esmu iztukšota?
Ir grūti, patiešām grūti. Tik ļoti gribētos, lai būtu vēl kāds, kurš varētu izlemt un pieņemt lēmumus manā vietā. Bet nav tik vienkārši kā izklausās. Un šādos, brīžos esmu gatava doties prom. Prom no apkārtējiem. Uz vietu, kur nevienu nepazīstu, lai visu savu iekšējo pasauli saliktu pa plauktiņiem. Un varbūt pat, lai tiktu skaidrībā pati ar sevi.
Laikam šis laiks vienkārši ir jāizdzīvo!

Mani nākotnes sapņi un ieceres


Visi mēs esam cilvēki un ikkatram no mums ir kāds viskvēlākais sapnis. Sapņi var būt visdažādākie. Tāpat arī ieceres cilvēkiem ir daudz un dažādas. Manuprāt, sapnis ir dots, lai mēs to piepildītu un īstenotu. Manā skatījumā nevajag daudz, lai cilvēks būtu patiesi priecīgs un laimīgs. Vismazākās ieceres un sapņi spēj cilvēku iepriecināt. Un, ja šis sapnis būs tiešām nozīmīgs mums pašiem, tad mēs pratīsim to īstenot realitātē. Kādam nākotnes sapnis varbūt nav tik nozīmīgs kā citam, bet domāju, ka ir vērts mēģināt un riskēt to piepildīt. Savukārt, kāds cits nemaz savu nākotni nebalsta uz sapņiem un iecerēm, bet paļaujas un savu, kā teikto - likteni un dzīvi.
Mans, personīgais nākotnes sapnis sastāv no vairākiem mazākiem sapņiem. Es varu teikt un apgalvot, ka mans sapnis nav līdz galam izsapņots. Un tas nemaz tik drīz ar nenotiks. Izsapņots sapnis būs tad, ka to būšu patiešām līdz galam realizējusi un izsapņojusi. Varu pateikt, ka mans sapnis ir saistīts ar ģimeni, draugiem un, protams, ar sevis pašas. Ģimene man ir stimuls, kurš palīdz man nākotnes sapni labāk īstenot. Viņi ir mans atbalsts. Es par sapņiem un iecerēm varētu rakstīt un rakstīt, bet tādā gadījumā tas jau vairs neskaitīsies kā Mans sapnis. Un kā jau saka, ka sapņus nedrīkst izpaust skaļi citiem, jo tad viss iecerētais var sabojāties. Un ieceres tad jau būs nenozīmīgas. Manuprāt, katram sapni vajag sargāt un glabāt pie sevis. Un kā jau rakstīju sapnis sastāv no daudziem mazākiem sapņiem. Tā ir kā puzle, kura ir no vairākiem kauliņiem.
Domāju, ka pavisam līdz galam nav īsti droši uzticēties un balstīties uz nākotnes sapni, jo kādu dienu tie var sabrukt. bet tas jau nenozīmē, ka nedrīkstam kaut ko iecerēt, tikai jābūt uzmanīgiem. Un vispatīkamākais rezultāts būs tad, ka sapnis būs izsapņots, un līdz galam. Tad var tikai pasmaidīt un priecāties par to, ka viss ir izdevies. Iespējams ar grūtībām, bet tomēr izdevies!

Īsta un patiesa draudzība.


Pēc manām domām īstu un patiesu draugu nav tik viegli atrast. Un šie sirds draugi, manuprāt, ka nemaz nevajag meklēt, tie paši atnāk pie tevis tad, kad tu to būsi vismazāk gaidījis. Domāju un uzskatu, ka ar šo vārdu – draugs nevajag mētāties. Mums nav tiesību šo vārdu un to nozīmi nomelnot. Ar laiku mēs tikai saprotam šī vārda patieso būtību. Lai vai kāds cilvēks mēs būtu zinu, ka ikkatrā no mums mājo tas labsirdīgi labais draugs. Es nespētu tam noticēt, ja kāds man sacītu, ka spēj iztikt un dzīvot bez drauga. Jā, varbūt, ka spēj, bet kādu dienu šis cilvēks atradīs kādu citu, kuru beigās dēvēs par savu draugu, vai pat sirds draugu. Un tad viņš sapratīs, ka ir kļūdījies. Neticu, ka vislabākie draugi var būt trīs vai vairāki. Jo, manuprāt, vislabākais ir tāds, kurš tevi mīl tādu kāds esi. Mīl tevi ar visiem taviem plusiem un mīnusiem. Uzskatu, ka draudzību nevar izmatot tikai sev par labu, ir jārēķinās arī ar otru cilvēku. Ja man nebūtu apkārt tie cilvēki, kurus tiešām uzdrošinos saukt par draugiem, tad es no sirds nemācētu priecāties, jo uzskatu, ka katrs cilvēks, kuru mēs dzīves ceļā satiekam mums kaut ko iemāca. Un šie, mani sirds draugi man ir iemācījuši par visdažādākajām lietām priecāties. Ieraugot tuva drauga smaidu sejā es nevaru nepasmaidīt. Es neesmu saskārusies ar draudzības nodevību un ceru, ka tuvākajā laikā arī nesaskaršos. Man tuvākie draugi nav sadalīti, kurš ir pirmais un, kurš seko nākamais. Ar visiem mīļajiem cilvēkiem man patīk pavadīt laiku. Un katrs ir ar kaut ko īpašs, kā arī katrs no viņiem mani padara labāku. Varu apgalvot, ka draudzība man ir viena no svarīgākajām vērtībām dzīvē. Un noteikt, ka arī vēl kāds tā uzskata. Protams, ne visi cilvēki ir vienādi, katrs ar kaut ko atšķiras. Kāds varbūt pat domā pavisam savādāk, nekā es. Kā jau saka, cik cilvēku – tik viedokļu. Mani uzskati par draudzību nemainīsies, tādi tie ir un paliks.